Eļļās šķīstošo aktīvo vielu pārskats

Šis ir pirmais no informatīvajiem materiāliem, kurus vairāk vai mazāk regulāri ievietosim mūsu mājas lapas jaunumu sadaļā. Lai jebkurš varētu saprast kādas aktīvās vielas satur konkrētā eļļa, mēs turpinājumos publicēsim eļļās šķistošo aktīvo vielu pārskatu ko ir sagatavojuši speciālisti – ķīmiķi.  Izmantojot šo materiālu, būs iespēja ērti piemeklēt savām vajadzībām atbilstošu eļļu, balstoties uz zinātniski apstiprinātu informāciju par aktīvo vielu saturu tajā.

Taukskābes. Cilvēka organismā pastāv vairāku veidu taukskābes un tām ir dažāda ietekme uz cilvēka veselību. Piesātinātās taukskābes galvenokārt tiek izmantotas enerģijas iegūšanai un tauku uzkrājumu radīšanai, tās paaugstina holesterīna līmeni asinīs, kas, savukārt, paaugstina risku saslimt ar aterosklerozes izraisītām slimībām – infarktu, insultu, hipertensiju Nepiesātinātās taukskābes tiek uzskatītas par vērtīgākām un cilvēka veselībai labākām. Var izšķirt polinepiesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes [1]

Polinepiesātinātās taukskābes. Starp polinepiesātinātāmajām taukskābēm ir atrodamas neaizvietojamās taukskābes. Tās ir taukskābes, kuras cilvēka organisms nespēj pats sitntezēt, tāpēc tās ir jāuzņem ar pārtiku. Piemēram, linolskābe(omega-6)ir svarīga šūnu membrānu sastāvdaļa, tāpēc ļoti nepieciešama veselīgas ādas, matu un nagu stāvokļa uzturēšanai. Taču uzņemot par daudz Omega-6 nepiesātināto taukskābju, palielinās brīvo radikāļu veidošanās, kas nelabvēlīgi ietekmē šūnu struktūras[2]. Neaizvietojamā tauskābe ir arī α-linolēnskābe (omega-3). Tā mazina sirds un asinsvaduslimību risku, sirds aritmiju iespējamību, uzlabo asinsvadu stāvokli, šķidrina asinis, darbojas kāpretiekaisuma līdzeklis, labvēlīgi ietekmē smadzeņu veselību, arī redzi. ¹⁹

Trans taukskābes ir nepiesātinātās taukskābes, kam ir vismaz viena dubultā saite transkonfigurācijā. Trans-taukskābes cilvēka organismam nav nepieciešamas un arī netiek sintezētas. Tās paaugstina „sliktā” un samazina „labā” holesterīna līmeni asinīs līdz ar to būtiski palielinot sirds slimību risku. Šī iemesla dēļ trans-taukskābju uzņemšana jāsaglabā pēc iespējas zemāka. Trans taukskābes pārtikas produktos rodas no trim galvenajiem avotiem:

1) Baktēriju izraisītas nepiesātināto taukskābju pārveidošanās atgremotājdzīvnieku (piemēram, govju un aitu) gremošanas orgānos (līdz ar to trans taukskābes nokļūst šo dzīvnieku taukos, gaļā un pienā);

2)    Augu eļļu rūpnieciskas hidrogenēšanas rezultātā (lai ražotu margarīnu, tauku pastas);

3)    Tauku/eļļu karsēšana augstā temperatūrā (pārtikas produktu cepšana eļļā).

Tādējādi trans taukskābes ir sastopamas liellopu gaļā, aitas un jēra gaļā un taukos, šo dzīvnieku pienā, pārtikas produktos, kas ir ražoti no šo dzīvnieku piena un gaļas, margarīnā, tauku pastās, cepumos, pīrāgos, kūkās un citos konditorejas izstrādājumos, kā arī ceptos pārtikas produktos. Līdz ar to izvēloties eļļu cepšanai, nepieciešams ņemt vērā tās dūmošanas punktu (smokepoint), lai produkta termiskās apstrādes laikā no eļļā esošajām taukskābēm neveidotos kaitīgās trans-taukskābes[3].

Mononepiesātinātajām taukskābēm ir viena dubultā saite, kas padara tās mazāk jūtīgas pret oksidācijas procesiem, nodrošinot augstāku eļļas stabilitāti un ilgāku uzglabāšanas laiku[4]. Pie mononepiesātinātajām taukskābēm pieder oleīnskābe (omega – 9). Tā pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni un mazina iekaisuma procesus[5]. Visvairāk tās ir rapšu, saulespuķu un olīvu eļļās[6].

Piesātinātās taukskābes vairāk sastopamas dzīvnieku taukos (liellopu, kazas, aitas, cūkas gaļas), kā arī piena taukos un sviestā. Augu izcelsmes produktos piesātinātos taukus satur palmu, kokosriekstu, sezama sēklu eļļas, kakao sviestā[7]. Piesātinātās taukskābes organismam ir nepieciešamas, jo no tām tiek ražota enerģija, taču tās nedrīkst uzņemt par daudz, jo piesātinātās taukskābes paaugstina “sliktā” holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, infarktu un insultu, Alcheimera slimību un ļaundabīgiem audzējiem[8]. Pazīstamākās no piesātinātajām taukskābēm ir stearīnskābe un palmitīnskābe.

Tokoferoli ir vielu grupa, kas veido E vitamīnu. Tas ir taukos šķīstošs vitamīns, kas darbojas kā antioksidants- samazina nelabvēlīgo brīvo radikāļu iedarbību uz šūnām, regulē tauku un ogļhidrātu maiņu, stimulē specifisku dzimumorgānu un vairogdziedzera hormonu veidošanos, kā arī sekmē augļa attīstību grūtniecības laikā. Tā trūkums organismā izraisa traucējumus nervu sistēmas un muskuļu darbībā. Tā kā organismā neveidojas E vitamīna uzkrājumi, tad tas ir regulāri jāuzņem ar pārtikas produktiem. E vitamīna avots ir ne tikai dažādas augu eļļas, bet arī dažādi pilngraudu izstrādājumi, diedzēti graudi, rieksti, augļi, dārzeņi, īpaši paprika, pētersīļi, avokado¹⁹.

Beta-karotīns ir  A vitamīna provitamīns. Tas atrodas augos un no tā organismā tālāk veidojas vitamīns A, kas nepieciešams orgamisma augšanai, kā arī normālai redzes funkcijai. Tas arī paaugstina elpošanas ceļu un gremošanas trakta izturību pret dažādām infekcijām. Ja organismā A vitamīna trūkst, var rasties patoloģiskas izmaiņas acīs- tiek traucēta redzes pigmenta sintēze acs tīklenē, kā rezultātā parādās apgrūtināta redze krēslā. A vitamīnu lieto ne tikai dažādu acu slimību ārstēšanā, bet arī dažādu ādas slimību gadījumos (piemēram, ekzēmas, keratozes, u.c.). Tas labi palīdz arī apdegumu, čūlu un apsaldējumu ārstēšanā. [9] 

Polifenoli ir nozīmīga vielu klase, kam piemīt antioksidantu īpašības. Pamatojoties uz to sastāvā esošo fenola gredzenu skaitu un strukturālajiem elementiem, kas savā starpā saista šos gredzenus, polifenolus var iedalīt četrās kategorijās – flavonoīdi, stilbēni, lignāni un fenolskābes.[10]Eļļas uzglabāšanās laikā oksidēšanās procesu rezultātā polifenolu līmenis samazinās. Ņemot vērā šo apstākli, polifenolu daudzums eļļā ir būtisks, lai nodrošinātu ilgāku glabāšanas laiku un uzturētu augstu eļļas vērtību.To saturs ir saistīts ar tādām eļļas īpašībām, kā rūgtums, asums, aromāts[11].

Zinātniskie pētījumi liecina, ka polifenoli absorbē brīvos radikāļus un tiem ir pozitīva ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām[12]^{, [13]}, cukura diabētu[14], kā arī dažām vēža formām[15]. Tāpat ir apstiprinātas to pretiekaisuma īpašības[16]^,[17],[18]. Ja organisms nesaņem pietiekamu aizsardzību pret brīvajiem radikāļiem, šūnu darbība pasliktinās, izraisot audu degradāciju[19] Rezultātā paaugstinās risks saslimt ar sirds slimībām, vēzi, Alcheimera slimību[20].

Nav komentāru

Komentēt