Šis tas jauns par linsēklu eļļu. Paņemts no portāla "Medicine.lv"

Linsēklu eļļa

Linsēklu eļļa satur lielu daudzumu omega-3 taukskābju – divas reizes vairāk nekā zivju eļļā, kā arī A, E, F un daudzus citus vitamīnus, kas palīdz uzlabot sirdsdarbību, veicina asinsvadu sieniņu nostiprināšanos un samazina holesterīna līmeni asinīs.

Linsēklu eļļa ir īpaši veselīga sievietēm, kuras ir bērniņa gaidībās, jo tajā esošās minerālvielas palīdz līdzsvarot hormonālo fonu un veicina augļa normālu attīstību. Taču jebkurā gadījumā par uzturā atļautajiem produktiem grūtniecības periodā vispirms vajadzētu konsultēties ar ārstu-ginekologu.

Linsēklu eļļu ieteicams iekļaut ikdienas uzturā arī sportistiem, jo tā veicina vielmaiņu un tauku dedzināšanu, vairo enerģiju un izturību, kā arī palīdz organismam ātrāk atjaunoties pēc fiziskas slodzes.

Vēl viena linsēklu eļļas sastāva priekšrocība –  spēja neitralizēt nitrātus  – vielas, kas kaitīgi iedarbojas uz asins sastāvu. Tāpēc linsēklu eļļu ir pat ļoti ieteicams pievienot salātiem, kas pagatavoti no veikalā pirktiem dārzeņiem. Savukārt cepšanai šādu eļļu izmantot nav ieteicams, jo tādējādi eļļa zaudēs visas savas vērtīgās īpašības.

Ripša eļļa.

Piedāvājam mūsuprāt ļoti labu universāla lietojuma eļļu kas spiesta no bioloģiski audzētām sēklām - ripša eļļu.

Ripsis (angliski: turnip rape) jeb largo ir Brassica rapa subsp. oleiferašķirne, kas piemērota bioloģiskām saimniecībām.[1] Ripša eļļai atšķirībā no rapša eļļas ir līdz pat 3 reizēm zemāks oleīnskābes saturs, bet tā satur pat divreiz vairāk linolēnskābes. Tai raksturīgs samērā augsts erukskābes saturs.[2]

Ripša eļļa var būt noderīga kardiovaskulāro risku profilaksē[3] - tā samazina LDL holesterīna līmeni[4]. Holesterīna līmeņa samazināšanās novērota arī pētījumos ar pacientiem, kam it metabolais sindroms (dažādi kardiovaskulārie riski – viscelara aptaukošanās, hipertensija, dislipidēmija, glikozes tolereance vai diabēts)[5].

Eļļas testēšanas procesā saskārāmies ar  faktu, ka lielākā daļa mūsu uzrunāto cilvēku vispār nezināja kas ripsis tāds ir un ar ko tas atšķiras no rapša.

Tāpēc mēs sniedzam skaidrojumu par galvenajām abu sēklaugu un no tiem iegūstamo eļļu atšķirībām.

Pirmā atšķirība ir tāda, ka ziemas ripsis salīdzinājumā ar rapsi ir būtiski ātraudzīgāks, kas samazina kaitēkļu un nezāļu kaitējumu sējumiem.

Tāpēc ripša audzēšanai nav nepieciešami ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, kas to padara interesantu bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Otra atšķirība ir maigāka garša, kas ir svarīgi  ēdiena  gatavošanas procesā,  jo neietekmē tā  kopgaršu.

Trešā atšķirība ir dūmošanas punkts( +238 C), kurš ir par 33 grādiem augstāks nekā rapsim, un tāpēc ripša eļļa ir salīdzinoši drošāk izmantojama cepšanai.

Abu eļļu bioķīmiskie raksturlielumi ir samērā līdzīgi, un  arī to potenciālā iedarbība uz cilvēka veselību daudz neatšķiras.

Abas eļļas var būt noderīgas kardiovaskulāro risku profilaksē[1] - tās samazina LDL holesterīna līmeni[2]. Holesterīna līmeņa samazināšanās novērota arī pētījumos ar pacientiem, kam it metabolais sindroms (dažādi kardiovaskulārie riski – viscelārā aptaukošanās, hipertensija, dislipidēmija, glikozes tolereance vai diabēts)[3].

Gan rapsis, gan ripsis ir atzīts par spēcigu alergēnu maziem bērniem ar atopisko dermatītu.[4]

Tik ļoti veselīgā ķirbju sēklu eļļa

10 ķirbju sēklu eļļas lietošanas veidi

Urīnpūslis 

Prostatas veselība

Zarnu trakta veselība 

Sirds 

Stipri kauli 

Rūpes par aknām 

Pasargā acis 

Atvieglo nepatīkamos menopauzes simptomus 

Mūsu ražotu auksti spiestu ķirbju sēklu eļļu internetā varat iegāties veikalos:  ILVO, LAVANDAS, RUDRA YOGASTORE, LATVIJAS PĒRLES, SEKO EKO un CIKĀDE.

Ķirbju sēklu eļļas sastāvs: Linolskābe (18-62%), oleīnskābe (17-40%), palmitīnskābe (13-18%), α-linolēnskābe (0.34-0.82%), mangāns, fosfors, varš, magnijs, cinks, daudz antioksidanti – polifenoli, flavonoīdi, karotenoīdi, fitosteroli, kā arī vitamīni – A, E.

JAUNUMS

Sveiciens visiem vasarā! Lai šo brīnišķīgi saulaino vasaru padarītu vēl skaistāku, vēlamies Jūs iepriecināt ar mūsu radīto vasaras brīnumproduktu - kokosriekstu/burkānu eļļu! Tai piemīt augsta dabiska aizsardzība pret saules apdegumiem, kā arī tā ir viena no piemērotākajām eļļām ādas atjaunošanai un ādas šūnu reģenerācijai vasaras sezonā, kad daudz laika pavadām dabā un pie ūdens.

Burkānu eļļa satur terpēnus, beta karotīnu, vitamīnus - A, E, K, fitosterolus, kā arī nepiesātinātās un piesātinātās taukskābes. Burkānu eļļa rada vieglu iedeguma efektu, ieliski pabaro un aizsargā no mitruma zuduma atūdeņotu (dehidrētu), nogurušu ādu. Burkānu eļļa nodrošina ādu barojošas, aizsargājošas īpašības. Burkānu eļļa piemērota ne tikai pēc sauļošanās sakarsušai, apdegušai ādai, bet arī pirms tam. Laba alternatīva iedeguma līdzekļiem. To izmanto arī matu kopšanai - lietojot matu maskas ar burkānu eļļu, iespējams būtiski uzlabot matu stāvokli, kā arī veicināt matu augšanu.

Kokosriekstu eļļa satur laurskābi (45-50%), miristīnskābi (15-20%), palmitīnskābi (7-9%), vitamīnus E, K, kāliju, kalciju un dzelzs. Eļļai piemīt antibakteriālas īpašības. To izmanto diabēta un Alcheimera slimības ārstēšanā, uzlabo gremošanas sistēmas un imūnsistēmas darbību, palīdz pret aptaukošanos. Kokosriekstu eļļa dziedē ādas bojājumus, aizsargā aknas, palīdz cīnīties pret blaugznām. Skaistumkopšanās pasaulē neapstrādāta, auksti spiesta kokosriekstu eļļa tiek dēvēta par superproduktu, jo tā ir vislabākais dabīgais līdzeklis ādas aizsardzībai no ārējās vides negatīvajiem faktoriem – saules, aukstuma, vēja. Kokosriekstu eļļa veicina ādas veselību, kā rezultātā āda iegūst atjauninātu un svaigu izskatu. Tā pasargā no brīvo radikāļu iedarbības, kā arī palīdz aizkavēt pigmentācijas laukumu rašanos saules un novecošanas procesu ietekmē. Kokosriekstu eļļa palīdz uzturēt saistaudu elastību, aizkavējot grumbu rašanos un ādas atslābšanu.

Secinājums ir viens - apvienojot šis brīnišķīgas eļļas vienā, mēs esam radījuši patiešām skaistu un spēcīgu produktu Jūsu ikdienai! 

Uz veselību! 

Vai zini no kurienes nāk Tava kokosriekstu eļļa?

Par kokosriekstu eļļas labajām īpašībām pasaulē runā daudz un pamatoti. Šobrīd kokosriekstu eļļa ir kļuvusi par tādu kā kulta produktu ne tikai kulinārajā pasaulē, bet arī veselībā un skaistumkopšanā. Bet kas tad īsti ir kokosriekstu eļļa? Vai tikai nosaukums "kokosriekstu eļļa" garantē to, ka tā sniegs visus solītos labumus? Nav nemaz tik vienkārši, jo ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, kur un kā šī kokosriekstu eļļa ir iegūta. Veikalu piedāvājumā var atrast ļoti dažādas kvalitātes kokosriekstu eļļu, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš etiķetē rakstītajam.  

Viena no kokosriekstu eļļas patīkamajām īpašībām ir tā, ka to drīkst karsēt, un tā nezaudē savas labās īpašības. Bet, vai tas strādā arī pie eļļas iegūšanas? "Karsēšanu" eļļu ieguves procesā attiecina uz rafinētajām eļļām. Lielākā daļa milzīgo ražotāju kokosriekstu eļļas ražo no kopras (copra). Kopra ir žāvēts kokosriekstu kodols. Šis process notiek, veicot dūmošanu, "sauļošanos" un žāvēšanu, vai visu trīs metožu kombināciju. Ja standarta kopra tiek izmantota kā izejmateriāls, nerafinētā kokosriekstu eļļa, kas iegūta no kopras, nav piemērota lietošanai un ir jāattīra - jārafinē. Tas ir tāpēc, ka veids, kā lielākā daļa kopru tiek žāvētas, nav no tiem sanitārākajiem. Standarta galaprodukts, kas izgatavots no kopras, ir RBD kokosriekstu eļļa. RBD atvasinājums -  rafinēta, balināta un dezodorēta. Eļļu dezodorizēšanai izmanto augstu siltumu, un eļļu parasti filtrē caur balinošajiem māliem, lai noņemtu piemaisījumus. Nātrija hidroksīdu parasti izmanto, lai atdalītu brīvās taukskābes un pagarinātu uzglabāšanas laiku. Izklausās diezgan "kārdinoši" vai ne? Un tas ir visizplatītākais veids, kā pasaulē masveidā tiek ražota kokosriekstu eļļa. Modernākās metodes arī izmanto ķīmiskos šķīdinātājus, lai no kopras iegūtu pēc iespējas vairāk eļļas, tādā veidā palielinot apjomus un nodrošinot zemāku produkta cenu. Jāpiebilst, šādas apstrādes procesā iet zudumā cilvēka organismam tik vērtīgas vielas, piemēram taukskābes un vitamīni. Tāpēc, iegādājoties kokosriekstu eļļu, iesakām izvēlēties auksti spiestu eļļu.

Auksti spiestu, jeb "virgin" kokosriekstu eļļu iegūst izmantojot svaigu kokosriekstu, turpmākajā attīrīšanā izslēdzot jebkādas ķimikālijas vai augstas temperatūras. Kokosrieksta kodols saudzīgi tiek izžāvēts un no tā tiek spiesta eļļa aukstā spieduma spiedē. Tā ir saudzīgākā eļļas iegūšanas metode. Piebildīsim, ka atšķirībā no olīveļļas, kur iedalījumi "virgin" un "extra virgin" tiešām nozīmē 2 dažādus eļļu veidus, kokosriekstu eļļas gadījumā tas ir vienkārši mārketinga triks, jo eļļas iegūšanai izmanto tikai 2 metodes - rafinētā (refined) un aukstā spieduma (virgin). Par auksti spiestu kokosriekstu eļļu izvēli Latvijas veikalu plauktos sūdzēties nevarētu. Tomēr arī šī tipa kokosriekstu eļļu vidū ir jāpievērš uzmanība produkta kvalitātei. Tas, ka uz iepakojuma ir rakstīts "eco", "extra virgin" vai "organic" nebūt negarantē, ka tas ir 100% tīrs produkts. Lielie eļļu ražotāji mēdz grēkot ar produktu kvalitāti, piemēram, eļļas spiešanas procesu tīri nenovedot līdz galam, beigās tāpat to dēvējot par 100% aukstā spieduma produktu. Pie tam, lielākā daļa Latvijas eļļu izplatītāji tās importē no ārvalstīm, nevis ražo paši, līdz ar to par produkta kvalitāti garantēt ir daudz grūtāk. Mēs, "Eļļas Ķēķis", esam vienīgie auksti spiestas kokosriekstu eļļas ražotāji Baltijas valstīs, īpaši sekojot līdzi izejvielu kvalitātei. Iegādājoties eļļu no mums, klients var būt drošs par 100% dabīgu un kvalitatīvu augstākā labuma produktu, kas ražots tepat Latvijā.

Patiesi kvalitatīvas auksti spiestas eļļas ražošana ir smalks un laikietilpīgs process, kam nepieciešama individuāla pieeja un regulāra uzraudzība, ko lielie ražotāji vienkārši nespēj nodrošināt augstākajā līmenī. Tāpēc vēlreiz, pirms iegādājaties kokosriekstu eļļu, aicinām pievērst īpašu uzmanību tās kvalitātei.

Foto: capululuancoconut.com

Zivju un krila eļļa

Mencu aknu un krila eļļa ir labi zināms polinepiesātināto ω-3 taukskābju, tai skaitā, EPA un DHA avots (eļļu kompozīcija ir dota tabulā). Savukārt, pēdējām no tām ir nozīmīga loma veiksmīgai cilvēka organisma funkcionēšanai (skatīt. datus mājas lapā).Plašāka informācija par zivju eļļu un polinepiesātinātajām taukskābēm dota apskata rakstā.[1] Krila eļļu saturoša diēta pasargā pret lipo-saharīdu izsauktu oksidatīvo stresu, neiroinflammāciju un kognitīviem traucējumiem,[2] oksidatīviem bojājumiem, lipīdu peroksidēšanos un neirodeģeneratīviem bojājumiem.[3] Pētījumi ar pelēm ir pierādījuši arī krila eļļas pielietojumu samazināt holesterīna līmeni, inhibēt plākšņu agragācijas attīstību un aizkavēt aknu bojājumus. Krila proteīni arī samazina aterosklerozes attīstību.[4] Krila eļļa pozitīvi ietekme spermas kvalitāti.[5] Krila eļļu saturošas pārtikas piedevas samazina zema blīvuma holesterīna un triglicerīdu līmeni plazmā.[6]

Daži pētījumi rāda, ka krila vai zivju eļļas lietošana būtiski nepaaugstina DHA līmeni smadzenēs, jo hematoencefālo barjerā esošie transportieri specifiksi saistās ar DHA-lizofosfatidilholīna konjugātiem, savukārt eļļā skābe ir saistīta galvenokārt triglicerīdu veidā.[7]

 Tabula

Zivju un krila eļļu sastāvs

Eļļu spiešanas veidi

Foto:  frantoiomagnone.com

Iegādājoties augu eļļu, iespējams, pircējam nav tik svarīgi kādā veidā šī eļļa ir iegūta, bet tehnoloģijai ir būtisks iespaids uz eļļas sastāvu un no tā izrietošo iedarbību uz cilvēka veselību.

Kā jau visur, arī eļļu nozarē komercijas vajadzības būtiski ietekmē to ražošanas procesu, jo ražotājiem (īpaši lielajiem), kas eļļas ražo lielos apjomos, ir ļoti svarīgi no izejvielas iegūt maksimāli daudz eļļas un, ka tās var uzglabāt un lietot iespējami ilgāku laiku, vienlaicīgi saglabājot ķīmisko stabilitāti.

Tāpēc eļļu spiešanai industriālos apjomos tiek lietotas metodes, kas ir orientētas uz iepriekšminēto mērķu sasniegšanu.

Īpašs stāsts ir par auksto spiedi

Klasiskajā izpratnē tā nozīmē sēklu, riekstu vai citu augu valsts izejmateriālu mehānisku spiešanu, eļļas temperatūrai nepakāpjoties  augstāk  par + 45 C .

Šī ir vissaudzīgākā rūpnieciski izmantojamā metode, jo ļauj maksimāli saglabāt eļļās visas bioķīmiski aktīvās vielas, dabīgo eļļas krāsu un smaržu, bet trūkums, ja to par tādu var uzskatīt, ir tāds, ka eļļas ilgstoši glabājot oksidējas un tādējādi zaudē kvalitāti.

Mazam uzņēmumam, kāds ir arī mūsu, šī nav liela problēma, jo mēs eļļas varam ražot mazos un pat ļoti mazos daudzumos, kas nozīmē eļļu ātras aprites iespēju un, attiecīgi, daudz mazāku iespēju oksidēties.

Lielajiem uzņēmumiem šādas iespējas nav, un tāpēc tie ir spiesti papildināt auksto spiedi ar „palīgdarbībām” lai eļļas padarītu ilgāk glabājamas un  palielinātu to ieguves apjomu.

To panāk ar darbību kopumu ko apzīmē kā „RBD”, kas nozīmē rafināciju, balināšanu un dezodorāciju, taču pirms tam tiek veikta eļļas ekstrakcija izmantojot šķīdinātājus, visbiežāk heksānu („Heksāns (CH₃(CH₂)₄CH₃) pieder pie piesātinātajiem ogļūdeņražiem - alkāniem. Heksāns normālos apstākļos ir viegls, bezkrāsains, gaistošs šķidrums. Lieto kā inertu, nepolāru šķīdinātāju. Iegūst no naftas vieglajām frakcijām.” [1] ).

Kopumā process risinās tā, ka vispirms notiek eļļas spiešana izmantojot auksto spiedi( iegūst apm 70% eļļas), bet, procesā radušās izspaidas pēc tam tiek ekstraģētas ar šķīdinātājiem, iegūstot vēl apm 15% - 18% eļļas. Pēc tam, kad eļļa ir iegūta, šķīdinātāju  no tās atdala, bet galaproduktā tomēr var būt saglabājies tā neliels daudzums.

Tagad tieši par RBD:

Rafinācija

Dažām eļļām tiek veikti „kondicionēšanas” pasākumi  lai atdalītu nogulsnes,potenciāli nestabilākus ķīmiskus savienojumus( piem. fosfolipīdus) mainītu krāsas toni, uzlabotu tekstūru, kā arī pagarinātu eļļas glabāšanas laiku. Eļļa tiek uzkarsēta līdz +80C, pēc tam tai tiek pievienots reaģents vāja skābes pamatšķīduma formā( bieži lieto citronskābi). Turpinājumā eļļas un skābes maisījums minētajā temperatūrā tiek noturēts līdz 15 minūtēm, tad atdzesēts un, pēc nogulšņu izveidošanās, attīrīts no tām ar centrifūgas palīdzību.

Skābes šķīdumu no eļļas izmazgā ar ūdeni.

Balināšana

Tā tiek veikta lai uzlabotu eļļas krāsu un dzidrumu. Balināšana atdala eļļas sastāvdaļas, kas palielina tās oksidācijas ātrumu, kas būtiski eļļām, ko paredzēts izmantot augstu temperatūru apstākļos.

Lai panāktu balinošo efektu, eļļa tiek sajaukta ar īpašiem balinošajiem māliem. Šo maisījumu bezskābekļa vidē uzkarsē līdz +90C temperatūrai. Dažādi ( gan vēlami, gan nevēlami) ķīmiskie savienojumi piesaistās balinošā māla daļiņām. Pēc tam, filtrējot vai centrifugējot, atdala māla daļiņas un tām piesaistījušos ķīmiskos savienojumus.

Dezodorēšana

Auksti spiestas augu eļļas satur dažādus ķīmiskus komponentus. Tie var būt vitamīni, proteīnu fragmenti,  tauskābes, lipīdi u.c. Dezodorēšanas procesā, daudzus no tiem (arī veselībai noderīgus) atdala, līdz augstai temperatūrai uzsildītai eļļai,  vakuumā pūšot cauri tvaiku. Termoķīmiskās reakcijas rezultātā eļļa tiek maksimāli attīrīta, zaudējot gan tai raksturīgo krāsu, gan arī garšu.

Ir vēl arī citas eļļas spiešanas metodes, bet par tām citreiz.

Rezumējot šeit aprakstīto var teikt, ka, ja ir vēlēšanās iegādāties eļļu, kura var tikt izmantota ilgu laiku, bet ķīmiskā sastāva ziņā ir diezgan "nabaga”, tad var pirkt gaiši dzeltenas krāsas eļļas caurspīdīga stikla pudelītēs ar uzrakstu uz etiķetes "cold pressed" un "refined”, bet, ja ir vēlēšanās iegūt eļļu, kas ir saglabājusi savu dabisko krāsu, smaržu un maksimālu daudzumu veselību veicinošu ķīmisko savienojumu, tad jāpērk eļļas tumšas krāsas pudelēs ar marķējumu tikai "cold pressed" vai "auksti spiesta".

Izvēle, protams, ir katra paša ziņā!

[1] Vikipedia.

Linsēklu eļļa

Linsēklu eļļa ir pati pirmā no mūsu spiestajām eļļām un, ja tā var teikt, mūsu "rūpju bērns". Arī šobrīd tā ir ļoti novērtēta mūsu klientu vidū, kuri to skaisti ir nodēvējuši par 'garšīgāko linsēklu eļļu' Latvijā.

Linsēklu eļļa ir lielisks polinepiesātināto taukskābju avots: tā satur ap 50% linolēnskābes (omega-3), 10-15% linolskābes(omega-6) un ap 20% oleīnskābes.[1]

Eļļa satur ap 80 mg/100 g tokferolu. Galvenais no tiem γ-tokoferols(E-vitamīna pamatkomponente)[2] ir taukos šķīstošs antioksidants, kas aizsargā šūnu  membrānas no oksidatīviem bojājumiem.[3]

Šai eļļai raksturīgas minorās komponentes ir ciklolinopeptīdi, kas ir atbildīgi par eļļas garšas un samaržas īpašību izmaiņām glabāšanas laikā.

To oksidēšanās rezultātā veidojas metionīna S-oksīdi un metionīna S,S- dioksīdi, tāpēc eļļa iegūst rūgtenu garšu.[4] Tomēr nav zinātniska pamatojuma, ka šie savienojumi nodarītu kaitējumu organismam, gluži pretēji, ir pētījumi, kas apstiprina, ka CLE (galvenais ciklolinolpeptīds, kas rada rūgto garšu) izrāda imūnsupersīvas īpašības, kas ir izmantojamas autoimūnu slimību ārstēšanā.[5]

Linsēklu eļļai ir plašs pielietojums medicīnā dažādu slimību profilaksei un ārstēšanai:

- Augstā Omega-3 un Omega-6 taukskābju satura dēļ, tiek kontrolēta holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu koncentrācija asinīs, ārstējot tādas sirds un asinsvadu slimības kā diabētu, peritoneālo kapilāru caurlaidību (plānas asinsvadu sieniņas), leikocītu migrāciju un holestāzi[6]^,

-  Sekmē akūtu iekaisuma slimību ārstēšanu^[6]

- Sakarā ar tās sastāvā esošajiem lignāniem, eļļai piemīt antioksidanta un hormonu aktivitāteslīdzsvarošanas spējas, kas saistītas arī ar pretvēža īpašībām. Pierādīta to spēja inhibēt vēža šūnu augšanu tādējādi labvēlīgi ietekmējot krūts, olnīcu un prostatas vēža ārstēšanu.[7]

- Pateicoties ligānu labvēlīgajai ietekmei uz hormonālo veselību, linsēklu eļļa uzlabo matu un ādas veselību, mazina akni un spēcina matu saknes [8]

- Eļļa palīdz cīnīties ar artrītu, plaušu un nieru fibrozi^[6]

- Regulē normālu gremošanas sistēmas darbību[9]

Taukskābju potenciālā ietekme uz veselību

Šajā tabulā ir ir apkopota informācija par t.s. Omega taukskābju ietekmi uz veselību. 

Tā ir vēl viens palīglīdzeklis eļļu izvēlei lietošanai veselības  profilaksei vai konkrētu veselības traucējumu gadījumos.

Otrajā tabulā ir dots eļļu salīdzinājums pēc taukskābju satura, dūmošanas punkta un joda skaitļa.

Dūmošanas punkts rāda temperatūru, kurā konkrētā eļļa neatgriezeniski zaudē savas kvalitātes īpašības un kļūst kaitīga veselībai.

Apzīmējumi: √ - iedarbība/efekts zināms; ? – informācija nav viennozīmīga

Eļļās šķīstošo aktīvo vielu pārskats - 2. turpinājums

Fitosterīni ir ķīmiskie savienojumi, kas atrodami augos, pēc struktūras līdzinās holesterīnam. Augstā koncentrācijā tie atrodami augu eļļās, pākšaugos un riekstos[1]. Fitosterīni organismā kavē holesterīna uzsūkšanos zarnu traktā un, iespējams, arī mazina endogēnā holesterīna rašanos, taču paši par holesterīnu nepārveidojas[2]. Dažiem fitosterīniem piemīt antioksidantu īpašības, β-sitosterīns var būt noderīgs, lai uzturētu normālu matu augšanu un prostatas veselību[3].

Karvons ir monoterpēns, kas sastopams daudzās ēteriskajās eļļās, bet visbiežāk ķimeņu, krūzmētras un diļļu eļļās[4]. Tam ir divi izomēri – R-karvons un S-karvons, kas var radīt dažādas bioloģiskās reakcijas, īpaši attiecībā uz ožas receptoriem. S-karvonam piemīt maiga smarža, kas līdzinās mentolam un ķimenēm, savukārt R-karvonam ir salda, piparmētrām līdzīga smarža[5]. Karvons tiek plaši izmantots pārtikas produktos, aromterapijā, lauksaimniecībā kultūraugu aizsardzībai, kā arī dažos medikamentos[6]. Kā relaksējošs līdzeklis tas palīdz atbrīvoties no stresa, emocionāla izsīkuma, pielieto arī klepus, bronhīta un broniālās astmas ārstēšanā. Karvonu saturoši produkti, piemēram, ķimenes, ir lieliski līdzekļi, lai izvadītu no organisma toksīnus, ārstētu urīnceļus, mazinātu kuņģa spazmas un vēdera uzpūšanos[7].

Skvalēns ir triterpēnu grupas savienojums, kas strukturāli līdzīgs beta-karotīnam un ir viena no galvenajām ādas sastāvdaļām. Tam piemīt spēja atjaunot ādas šūnas un piesātinat tās ar skābekli. Tas palēnina novecošanās procesu un darbojas kā spēcīgs antioksidants, uztur ūdens līdzsvaru organismā, mitrina ādu un uzlabo imunitāti. Novērojumi liecina, ka skvalēns var apturēt audzēja šūnu augšanu un novērst vēža attīstību, tāpēc tas tiek izmantots kā papildlīdzeklis dažādās vēža ārstēšanas terapijās. Skvalēns novērš arī aptaukošanos, jo pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs, uzlabo vielmaiņu, piedalās hormonu un dažu vitamīnu, piemēram, A, K, D, E sintēzē. Tas arī  stiprina matus un nagus.

Eļļās šķīstošo aktīvo vielu pārskats - turpinājums

Kapsaicīns ir čili un citu pikanto piparu aktīvā viela, kas rada kairinošo, aso sajūtu. Organismā kapsaicīns saistās ar vanilloīdu receptoru (pazīstamu arī kā TRPV1), kas saņem signālus, kad ķermeņa šūnas ir ievainotas vai fiziski sadedzinātas. Kad kapsaicīna molekula ir saistīta ar TRPV1 receptoru, smadzenēm tiek signalizēts par bojātajām šūnām. Tas savukārt izraisa vieglu iekaisuma reakciju, kuras mērķis ir ārstēt ievainotās šūnas [1]. Ir novērota kapsaicīna pozitīvā ietekme uz vairākām slimībām, kā arī organisma labsajūtu kopumā. Tam ir pierādīta pretvēža īpašības dažādās slimības formās ieskaitot plaušu [2], kuņģa [3], prostatas[4] un krūts [5] vēzi. Citi kapsaicīna veselības ieguvumi ir spēja mazināt sāpes, piemēram, reimatoīdā artrīta, osteoartrīta[6], cīnīties ar psoriāzi[7], diabētu [8] un liekā svara problēmām [9].

Hlorofils ir augu zaļais pigments, kas atbildīgs par gaismas absorbciju fotosintēzes procesā, rezultātā radot enerģiju. Visiem zināms, ka hlorofils ir ārkārtīgi nepieciešams augiem, taču tikpat svarīgs tas ir arī cilvēkiem. Pateicoties tā spējai veidot stingras molekulārās saites ar noteiktām ķīmiskām vielām, kas izraisa oksidatīvos bojājumus un slimības, hlorofilam piemīt spēcīgas antioksidanta un pretvēža īpašības[10]. Tas bloķē tādas kancerogēnas vielas kā:

a) policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, kas sastopami tabakas dūmos[11]^,;

b) heterocikliskieamīna toksīni, kas rodas augstā temperatūrā pagatavotā gaļā [12];

c) ar pārtiku iegūti toksīni, piemēram, aflatoksīns- B1 (pelējuma veids), kas atrodams daudzos graudos, pākšaugos[13];

Hlorofils palēnina kaitīgo baktēriju vairošanos padarot to par lietderīgu līdzekli brūču dzīšanas procesā un infekciju profilaksē [14]. Uzlabojot gremošanas sistēmas darbību, hlorofils regulē vielmaiņas procesus, kā arī palīdz cīnīties ar liekā svara problēmām[15]. Tāpat pie hlorofila dziedinošajām īpašībām var pieskaitīt spēju uzlabot asins sastāvu, nodrošināt orgānus ar dzelzi, palīdzēt anēmijas gadījumā, uzlabot redzi, mazināt varikozās vēnas, palīdzēt attīrīt aknas[16].

Eļļās šķīstošo aktīvo vielu pārskats

Šis ir pirmais no informatīvajiem materiāliem, kurus vairāk vai mazāk regulāri ievietosim mūsu mājas lapas jaunumu sadaļā. Lai jebkurš varētu saprast kādas aktīvās vielas satur konkrētā eļļa, mēs turpinājumos publicēsim eļļās šķistošo aktīvo vielu pārskatu ko ir sagatavojuši speciālisti – ķīmiķi.  Izmantojot šo materiālu, būs iespēja ērti piemeklēt savām vajadzībām atbilstošu eļļu, balstoties uz zinātniski apstiprinātu informāciju par aktīvo vielu saturu tajā.

Taukskābes. Cilvēka organismā pastāv vairāku veidu taukskābes un tām ir dažāda ietekme uz cilvēka veselību. Piesātinātās taukskābes galvenokārt tiek izmantotas enerģijas iegūšanai un tauku uzkrājumu radīšanai, tās paaugstina holesterīna līmeni asinīs, kas, savukārt, paaugstina risku saslimt ar aterosklerozes izraisītām slimībām – infarktu, insultu, hipertensiju Nepiesātinātās taukskābes tiek uzskatītas par vērtīgākām un cilvēka veselībai labākām. Var izšķirt polinepiesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes [1]

Polinepiesātinātās taukskābes. Starp polinepiesātinātāmajām taukskābēm ir atrodamas neaizvietojamās taukskābes. Tās ir taukskābes, kuras cilvēka organisms nespēj pats sitntezēt, tāpēc tās ir jāuzņem ar pārtiku. Piemēram, linolskābe(omega-6)ir svarīga šūnu membrānu sastāvdaļa, tāpēc ļoti nepieciešama veselīgas ādas, matu un nagu stāvokļa uzturēšanai. Taču uzņemot par daudz Omega-6 nepiesātināto taukskābju, palielinās brīvo radikāļu veidošanās, kas nelabvēlīgi ietekmē šūnu struktūras[2]. Neaizvietojamā tauskābe ir arī α-linolēnskābe (omega-3). Tā mazina sirds un asinsvaduslimību risku, sirds aritmiju iespējamību, uzlabo asinsvadu stāvokli, šķidrina asinis, darbojas kāpretiekaisuma līdzeklis, labvēlīgi ietekmē smadzeņu veselību, arī redzi. ¹⁹

Trans taukskābes ir nepiesātinātās taukskābes, kam ir vismaz viena dubultā saite transkonfigurācijā. Trans-taukskābes cilvēka organismam nav nepieciešamas un arī netiek sintezētas. Tās paaugstina „sliktā” un samazina „labā” holesterīna līmeni asinīs līdz ar to būtiski palielinot sirds slimību risku. Šī iemesla dēļ trans-taukskābju uzņemšana jāsaglabā pēc iespējas zemāka. Trans taukskābes pārtikas produktos rodas no trim galvenajiem avotiem:

1) Baktēriju izraisītas nepiesātināto taukskābju pārveidošanās atgremotājdzīvnieku (piemēram, govju un aitu) gremošanas orgānos (līdz ar to trans taukskābes nokļūst šo dzīvnieku taukos, gaļā un pienā);

2)    Augu eļļu rūpnieciskas hidrogenēšanas rezultātā (lai ražotu margarīnu, tauku pastas);

3)    Tauku/eļļu karsēšana augstā temperatūrā (pārtikas produktu cepšana eļļā).

Tādējādi trans taukskābes ir sastopamas liellopu gaļā, aitas un jēra gaļā un taukos, šo dzīvnieku pienā, pārtikas produktos, kas ir ražoti no šo dzīvnieku piena un gaļas, margarīnā, tauku pastās, cepumos, pīrāgos, kūkās un citos konditorejas izstrādājumos, kā arī ceptos pārtikas produktos. Līdz ar to izvēloties eļļu cepšanai, nepieciešams ņemt vērā tās dūmošanas punktu (smokepoint), lai produkta termiskās apstrādes laikā no eļļā esošajām taukskābēm neveidotos kaitīgās trans-taukskābes[3].

Mononepiesātinātajām taukskābēm ir viena dubultā saite, kas padara tās mazāk jūtīgas pret oksidācijas procesiem, nodrošinot augstāku eļļas stabilitāti un ilgāku uzglabāšanas laiku[4]. Pie mononepiesātinātajām taukskābēm pieder oleīnskābe (omega – 9). Tā pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni un mazina iekaisuma procesus[5]. Visvairāk tās ir rapšu, saulespuķu un olīvu eļļās[6].

Piesātinātās taukskābes vairāk sastopamas dzīvnieku taukos (liellopu, kazas, aitas, cūkas gaļas), kā arī piena taukos un sviestā. Augu izcelsmes produktos piesātinātos taukus satur palmu, kokosriekstu, sezama sēklu eļļas, kakao sviestā[7]. Piesātinātās taukskābes organismam ir nepieciešamas, jo no tām tiek ražota enerģija, taču tās nedrīkst uzņemt par daudz, jo piesātinātās taukskābes paaugstina “sliktā” holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, infarktu un insultu, Alcheimera slimību un ļaundabīgiem audzējiem[8]. Pazīstamākās no piesātinātajām taukskābēm ir stearīnskābe un palmitīnskābe.

Tokoferoli ir vielu grupa, kas veido E vitamīnu. Tas ir taukos šķīstošs vitamīns, kas darbojas kā antioksidants- samazina nelabvēlīgo brīvo radikāļu iedarbību uz šūnām, regulē tauku un ogļhidrātu maiņu, stimulē specifisku dzimumorgānu un vairogdziedzera hormonu veidošanos, kā arī sekmē augļa attīstību grūtniecības laikā. Tā trūkums organismā izraisa traucējumus nervu sistēmas un muskuļu darbībā. Tā kā organismā neveidojas E vitamīna uzkrājumi, tad tas ir regulāri jāuzņem ar pārtikas produktiem. E vitamīna avots ir ne tikai dažādas augu eļļas, bet arī dažādi pilngraudu izstrādājumi, diedzēti graudi, rieksti, augļi, dārzeņi, īpaši paprika, pētersīļi, avokado¹⁹.

Beta-karotīns ir  A vitamīna provitamīns. Tas atrodas augos un no tā organismā tālāk veidojas vitamīns A, kas nepieciešams orgamisma augšanai, kā arī normālai redzes funkcijai. Tas arī paaugstina elpošanas ceļu un gremošanas trakta izturību pret dažādām infekcijām. Ja organismā A vitamīna trūkst, var rasties patoloģiskas izmaiņas acīs- tiek traucēta redzes pigmenta sintēze acs tīklenē, kā rezultātā parādās apgrūtināta redze krēslā. A vitamīnu lieto ne tikai dažādu acu slimību ārstēšanā, bet arī dažādu ādas slimību gadījumos (piemēram, ekzēmas, keratozes, u.c.). Tas labi palīdz arī apdegumu, čūlu un apsaldējumu ārstēšanā. [9] 

Polifenoli ir nozīmīga vielu klase, kam piemīt antioksidantu īpašības. Pamatojoties uz to sastāvā esošo fenola gredzenu skaitu un strukturālajiem elementiem, kas savā starpā saista šos gredzenus, polifenolus var iedalīt četrās kategorijās – flavonoīdi, stilbēni, lignāni un fenolskābes.[10]Eļļas uzglabāšanās laikā oksidēšanās procesu rezultātā polifenolu līmenis samazinās. Ņemot vērā šo apstākli, polifenolu daudzums eļļā ir būtisks, lai nodrošinātu ilgāku glabāšanas laiku un uzturētu augstu eļļas vērtību.To saturs ir saistīts ar tādām eļļas īpašībām, kā rūgtums, asums, aromāts[11].

Zinātniskie pētījumi liecina, ka polifenoli absorbē brīvos radikāļus un tiem ir pozitīva ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām[12]^{, [13]}, cukura diabētu[14], kā arī dažām vēža formām[15]. Tāpat ir apstiprinātas to pretiekaisuma īpašības[16]^,[17],[18]. Ja organisms nesaņem pietiekamu aizsardzību pret brīvajiem radikāļiem, šūnu darbība pasliktinās, izraisot audu degradāciju[19] Rezultātā paaugstinās risks saslimt ar sirds slimībām, vēzi, Alcheimera slimību[20].

Likopēns ir spilgti sarkanais karotinoīdu pigments, kas atrodams tomātos un citos sarkanos augļos un dārzeņos. Tas ir viens no spēcīgākajiem zināmajiem antioksidantiem. Cilvēka organismā tas palīdz uzveikt dažādu toksīnu, pesticīdu, pārtikas produktos bieži sastopamā mononātrijaglutamāta izraisītos bojājumus[1]^,[2],[3], kā arī cīnās ar rauga sēnītes infekciju[4]. Pēdējo gadu zinātniskie pētījumi liecina par likopēna labvēlīgo ietekmi cīņā ar krūts, prostatas, nieru un dzemdes vēzi [5]^,[6],[7]. Tāpat arī tam piemīt spēja novērst vai palēnināt kataraktu un apstādināt virkni citu redzes slimību, kas saistītas ar acs šūnu bojāšanos[8]^,[9]. Likopēns atvieglo neiropātiskassāpes[10], uzlabo smadzeņu darbību[11], samazina asinsspiedienu, palīdz cīņā ar tādām sirds un asinsvadu slimībām kā miokarda išēmija, ateroskleroze, koronārā sirds slimība^{,[12],[13],[14]}. Visbeidzot likopēns palīdz atbrīvoties no oksidatīvā stresa kaulos, kas izraisa vāju un trauslu kaulu struktūru[15].

Joda skaitlis nosaka divkāršo saišu daudzumu taukos un eļļās. Tas rāda, cik gramu joda iespējams pievienot pie taukskābju divkāršajām nepiesātinātajām saitēm, aprēķinot uz 100 gramiem tauku. Katrs nepiesātinātās divkāršās saites C=C viens mols pievieno vienu molu joda molekulu I₂[16]. Piesātinātām taukskābēm šī vērtība vienāda ar nulli. Nepiesātinātajām taukskābēm jo augstāks ir joda skaitlis, jo attiecīgā eļļa/tauki ir reaģētspējīgāki, mazāk stabili, mīkstāki un jutīgāki pret oksidēšanos[17].[1]

 17. https://www.britannica.com/science/iodine-value